piekaisīt
piekaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
PiemēriPiekaisīt ar ziediem grīdu.
- Piekaisīt ar ziediem grīdu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam).
PiemēriTam [šķūnim] blakus auga milzīga divžuburu mežābele, kas bija piekaisījusi visu zāli ar sīkiem āboltēniem.
- Tam [šķūnim] blakus auga milzīga divžuburu mežābele, kas bija piekaisījusi visu zāli ar sīkiem āboltēniem.
- ..uz šķūņiem šūpojas smaržīgi siena vezumi, ceļmalas sakaltušām smilgām un puķēm piekaisīdami.
1.2.divd. formā: piekaisīts; pārn. Tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu).
PiemēriViņi iznāca nelielā, ziediem piekaisītā pļaviņā un pārsteigti apstājās.
- Viņi iznāca nelielā, ziediem piekaisītā pļaviņā un pārsteigti apstājās.
- Apakšā bija purvs, piekaisīts kroplām, apsnigušām priedītēm.
Avoti: 6-2. sējums