piekāje
piekāje -es, dsk. ģen. -ju, s.
1.Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
PiemēriUrālu kalnu un piekājes stepju dzīlēs slēpjas dažādas rūdas..
- Urālu kalnu un piekājes stepju dzīlēs slēpjas dažādas rūdas..
- Kalna uzmērīšanu sāk no piekājes tajā vietā, kur sākas kāpums.
- Zemgalei tik raksturīgais līdzenums te sakrokojies, paceldams pauguru mugurā baltu birztalu, piekāje nolicis alkšņu pudurus..
2.Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa. Vieta pie šādas daļas.
PiemēriKolonnas piekāje.
- Kolonnas piekāje.
- Profesors atcerējās kādreiz Eifeļa torņa piekāje dzirdēto pamācību: «Lai augšā nereibtu galva, vispirms nedrīkst baidīties augstuma.»
Avoti: 6-2. sējums