Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekalst
piekalst parasti 3. pers., -kalst, pag. -kalta; intrans.
1.Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) — par šķidrumu, masu u. tml. Kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) — par priekšmetiem.
Piemēri..cilvēku augumi [purvā] nošķīda melnu un lipīgu masu, kas vējā izžuva un piekalta miesai.
2.Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
PiemēriViņš izdauzīja pret klonu dubļiem piekaltušo vīzi.
Avoti: 6-2. sējums