piekāpība
piekāpība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → piekāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAr piekāpību un pazemīgu laipnību viņš līdz šim bija vadījis savu dzīvi..
- Ar piekāpību un pazemīgu laipnību viņš līdz šim bija vadījis savu dzīvi..
- Alvilam pat sāka riebties Ināras mūžīga piekāpība.
- ..Ceplis ne ar ko nerēķinājās, bet piekāpību vienmēr un visur gaidīja tikai no sievas.
Avoti: 6-2. sējums