Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekare
piekare -es, dsk. ģen. -ru, s.; tehn.
1.Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
PiemēriCietā piekare.
2.Iekārta, detaļa, kas paredzēta (kā) piekāršanai.
PiemēriIecirknī.. izgatavo piekaras. Tie ir taisnstūra rāmji ar šķērseniskām caurulītēm, pie caurulītēm - dažāda veida āķi, un pie šiem āķiem piekar galvanizēšanai paredzētās detaļass.
Avoti: 6-2. sējums