Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekāpties
piekāpties -kāpjos, -kāpies, -kāpjas, pag. -kāpos; refl.
Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
PiemēriMarta nebij no tām, kas lēti piekāpjas. No laika gala dabūjusi viņu tādā mazā klausībā, nevarēja taču ieradīt, ka tas [Kalvicu Andrs] var turēt arī pats savu galvu.
Avoti: 6-2. sējums