piekāpties
piekāpties -kāpjos, -kāpies, -kāpjas, pag. -kāpos; refl.
Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
PiemēriMarta nebij no tām, kas lēti piekāpjas. No laika gala dabūjusi viņu tādā mazā klausībā, nevarēja taču ieradīt, ka tas [Kalvicu Andrs] var turēt arī pats savu galvu.
- Marta nebij no tām, kas lēti piekāpjas. No laika gala dabūjusi viņu tādā mazā klausībā, nevarēja taču ieradīt, ka tas [Kalvicu Andrs] var turēt arī pats savu galvu.
- Vienmēr taču Ansis bija piekāpies pret viņu [draugu] visās lietās, nosmīnēdams un it kā pie sevis teikdams: nu lai nu arī ir, kā tu gribi..
- Viņš ir brigadieris Rīgas vagonu rūpnīcā, viņa - skolotāja Kurskā. Pēc ilgām pārrunām viņa piekāpjas atstāt skolu un braukt pie sava nākamā vīra.
- Ģimenes labklājības pamatā.. ir māka piekāpties.
Avoti: 6-2. sējums