piekāpīgs
piekāpīgs -ais; s. -a, -ā
piekāpīgi apst.
1.Tāds, kas (parasti viegli) mēdz piekāpties.
PiemēriTikai kad pelēcis jau griezās gar akmeņa stabu uz Brīviņu ceļa, viņa nopūtās smagi un pateica pavisam piekāpīga un rāma: «Jā, mājas ir labas, dzīve tev tur būtu gan.»
- Tikai kad pelēcis jau griezās gar akmeņa stabu uz Brīviņu ceļa, viņa nopūtās smagi un pateica pavisam piekāpīga un rāma: «Jā, mājas ir labas, dzīve tev tur būtu gan.»
- Viņa [meitene], citkārt bailīga, piekāpīga, nostājas tagad pirmā man priekšā un sniedz roku..
- Vainodams Taubi par vāju un piekāpīgu administratoru, viņš to pazemina no meistara par palīgu..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Piemēri«Kas to nu nezin,» viņš teica piekāpīgi..
- «Kas to nu nezin,» viņš teica piekāpīgi..
- «Es ceru, ka Rutai nebūs iebildumu,» Arturs pievērsās Rutai, piemiedzis vienu aci. «Protams, ne,» piekāpīgi atbildēja Ruta.
Avoti: 6-2. sējums