Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piekāpt
piekāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu; intrans.
1.Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..Ješka.. piekāpa vēl tuvāk krastam, pāri ierakumam..
2.parasti 3. pers. Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
PiemēriTrolejbuss piekāpis pilns.
3.sar. Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
Piemēri«Kad atbrauc Rīgā, piekāp, adresi zini!»
Avoti: 6-2. sējums