piekāpt
piekāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu; intrans.
1.Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..Ješka.. piekāpa vēl tuvāk krastam, pāri ierakumam..
- ..Ješka.. piekāpa vēl tuvāk krastam, pāri ierakumam..
2.parasti 3. pers. Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
PiemēriTrolejbuss piekāpis pilns.
- Trolejbuss piekāpis pilns.
3.sar. Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
Piemēri«Kad atbrauc Rīgā, piekāp, adresi zini!»
- «Kad atbrauc Rīgā, piekāp, adresi zini!»
- Oficiāli skaitījos tantes Betsijas dzīvoklī. Tas man.. uzlika zināmus pienākumus pret viņu. Šā vai tā, retumis vajadzēja pie viņas piekāpt.
Avoti: 6-2. sējums