Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piekalties
piekalties -kāļos, -kalies, -kaļas, pag. -kalos; refl.
1.trans. Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
PiemēriPiekalties zirgiem pakavus.
  • Piekalties zirgiem pakavus.
2.parasti 3. pers.; reti Tikt piekaltam (1).
PiemēriDetaļa piekalusies viegli.
  • Detaļa piekalusies viegli.
  • pārn. Tam visam Ellas skatiens pārskrien pavirši pāri un piekaļas vienai vietai pie pretējās sienas.
Avoti: 6-2. sējums