piejūra
piejūra -as, s.; parasti vsk.
1.Teritorija, apvidus pie jūras. Jūras piekraste.
Piemēri«Visu piejūru kailu noslaucīšu, ja kāds mana lielā danča naktī iedrošināsies nākt krastē,» kliedza vētra..
1.1.ģen.: piejūras, adj. nozīmē. Tāds, kas atrodas, noris, arī dzīvo pie jūras.
PiemēriPiejūras ezers.
Avoti: 6-2. sējums