Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piejaukums
piejaukums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → piejaukt1. Tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam). Arī piemaisījums.
PiemēriŠķidrs piejaukums.
  • Šķidrs piejaukums.
  • Kaitīgs piejaukums.
  • Māls ar oļu piejaukumu.
  • Augsnēs ar lielāku māla daļiņu piejaukumu egle aug labāk..
  • Ja gribi iegūt zeltu ar zaļganu nokrāsu, tad pievieno vairāk sudraba, ja iesārtu, - tad varu. ..šo citu metālu piejaukumu sauc par ligatūru.
  • Sportiskā stila apģērbam piemēroti stingri, blīvi audumi: lins, vistra ar lavsāna piejaukumu..
1.1.pārn. Tas, kas ir pievienots, piejaukts (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
PiemēriViņa runā savas cilts valodā ar dažu franču vārdu piejaukumu.
  • Viņa runā savas cilts valodā ar dažu franču vārdu piejaukumu.
  • ..visniecīgākais melīguma, neīstuma piejaukums audzināšanu vērš neveiksmīgu.
  • ..Šis pazīmes - ieplakana seja, mazliet izvirzīts deguns, vājāk attīstītais terciārais matojums - saskatāms Austrumvidzemes rajonos un liecina par dažu Baltijas somu cilšu.. piejaukumu.
Avoti: 6-2. sējums