Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piejaukt
piejaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu; trans.
1.Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam). Arī piemaisīt.
PiemēriPie izsijātās grants piejauca kaļķus un pārlāpstoja..
1.1.pārn. Pievienot (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
PiemēriMazs vējiņš iečabējās koku galotnēs un piejauca savādu troksni ūdens krākšanai klāt.
2.Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
PiemēriJanka.. grib it kā piekopt saimnieku pošanās laikā nedaudz piejaukto istabu..
Avoti: 6-2. sējums