Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piejaukt
piejaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu; trans.
1.Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam). Arī piemaisīt.
PiemēriPie izsijātās grants piejauca kaļķus un pārlāpstoja..
  • Pie izsijātās grants piejauca kaļķus un pārlāpstoja..
  • Dārzeņu un puķu dēstu audzētāji piejauc dēstu augsnei labu tiesu smalkas kūdras..
  • ..olu saputo ar cukuru, pievieno vanilīnu, miltus, atšķaida ar nelielu daudzumu piena un pēc tam piejauc visam pienam.
  • pārn. Tu gudri spried ar ironisku smīnu, Ka skaidriem ūdeņiem laiks piejauc duļķes klāt..
  • pārn. ..egles [rudens] atstājis gandrīz melni zaļas, priedēm piejaucis gaišākus zaļganus toņus..
1.1.pārn. Pievienot (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
PiemēriMazs vējiņš iečabējās koku galotnēs un piejauca savādu troksni ūdens krākšanai klāt.
  • Mazs vējiņš iečabējās koku galotnēs un piejauca savādu troksni ūdens krākšanai klāt.
  • «Es mīlu katru šī sacerējuma rindu, mīlu tādēļ, ka tas māca.. mūs pārvarēt grūtības, pie bēdām piejaukt smieklu dzīvinošo spēku..»
2.Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
PiemēriJanka.. grib it kā piekopt saimnieku pošanās laikā nedaudz piejaukto istabu..
  • Janka.. grib it kā piekopt saimnieku pošanās laikā nedaudz piejaukto istabu..
  • Vakarā pārnāks un atkal piejauks pilnu māju ar krāsām un putekļiem.
Avoti: 6-2. sējums