Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piehalturēt
piehalturēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; niev.
1.Halturējot piepelnīt, iegūt (blakus peļņu). Arī piepelnīt.
PiemēriUn bez.. skolām Fēlikss nopelna ap divi simti rubļu! Vēl piehalturē pāris simtiņu mēnesī - ministra alga!
1.1.intrans.
PiemēriPiehaltūrēt pa vakariem.
Avoti: 6-2. sējums