piegurt
piegurt -gurstu, -gursti, -gurst, pag. -guru; intrans.
1.Nogurt (parasti mazliet) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriEba: Iesim labāk istabā, laiks uzkost, no ceļa būsi pieguris.
- Eba: Iesim labāk istabā, laiks uzkost, no ceļa būsi pieguris.
- Robežsargi, skrienot aiz suņa, piegura, bet tempu nedrīkstēja samazināt.
- Koku kuplajos zaros nepiegurdami vīteroja putni..
- sal. Mežs, balts un tīrs, it kā no rudens vētrām pieguris, atpūšas.
- pārn. Zem resniem maisiem pieguruši sten svari.
- pārn. Vilciens. ..Nepieguris viņš tagad ielauzās meža dziļajā klusumā..
1.1.Par ķermeni, tā daļām.
PiemēriMājā, ejot augšā pa kāpnēm, arī Ervīns jūt kaulos mazu smeldzīti. Muskuļi pieguruši, un kājas tikko cilājas.
- Mājā, ejot augšā pa kāpnēm, arī Ervīns jūt kaulos mazu smeldzīti. Muskuļi pieguruši, un kājas tikko cilājas.
- Rokas piegura un nespēja vairs tik vingri mest pāri grāvja malai melno dumbru.
- Slāpst. Bet slinkums celties un lauzīt piegurušās kājas pēc veldzes.
1.2.pārn. Kļūt vājākam, mazāk intensīvam (par parādībām dabā). Pierimt.
PiemēriVējš, kas dienā no viļņu galiem dzenāja sāļā ūdens šļāces, piegura..
- Vējš, kas dienā no viļņu galiem dzenāja sāļā ūdens šļāces, piegura..
- ..lietus piegurst, uz palmu vēdekļiem izklādams zilu un kūpošu miglu.
Avoti: 6-2. sējums