Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
panna
panna -as, s.
1.Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
PiemēriČuguna panna.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriMaiznieks patlaban kāpa augšā no cepļa pagraba ar brūnu kliņģerīšu pannu uz galvas.
1.2.Šāda trauka saturs. Daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
Piemēri..salasījām labi daudz [sēņu]. Tad devāmies uz mājām.. un tūlīt sacepām veselu pannu.
Avoti: 6-1. sējums