Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
panoptiks
panoptiks -a, v.
Neparastu, kuriozu objektu krātuve, muzejs.
PiemēriPirmie kinoteātri nebija nekādas pastāvīgas iestādes. Tais laikos filmas demonstrēja.. panoptiks - ceļojošs muzejs, kurā bija savākti visādi dzīvie un nedzīvie «retumi» - suņa cilvēks, sieviete ar bārdu, teļš ar divām galvām un arī tehnikas brīnumi.
Avoti: 6-1. sējums