Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
panoptiks
panoptiks -a, v.
Neparastu, kuriozu objektu krātuve, muzejs.
PiemēriPirmie kinoteātri nebija nekādas pastāvīgas iestādes. Tais laikos filmas demonstrēja.. panoptiks - ceļojošs muzejs, kurā bija savākti visādi dzīvie un nedzīvie «retumi» - suņa cilvēks, sieviete ar bārdu, teļš ar divām galvām un arī tehnikas brīnumi.
  • Pirmie kinoteātri nebija nekādas pastāvīgas iestādes. Tais laikos filmas demonstrēja.. panoptiks - ceļojošs muzejs, kurā bija savākti visādi dzīvie un nedzīvie «retumi» - suņa cilvēks, sieviete ar bārdu, teļš ar divām galvām un arī tehnikas brīnumi.
  • Runājot par Londonas muzejiem, nevar nepieminēt panoptiku, kurš ir pazīstams kā madāmas Tiso.. vaska figūru muzejs.
  • pārn. Brūkošās kapitālistiskās pasaules panoptikā, kur mita slimais Buličovs, liela nozīme bija arī epizodiskajiem personāžiem.
Avoti: 6-1. sējums