pansija
pansija -as, s.
1.neakt. Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu.
PiemēriBērnībā viņš uz trim gadiem tiek nodots audzināšanā privātā pansijā, bet, sākot ar 1838. gadu līdz 1843. gadam, mācās Pēterburgas kara inženieru skolā.
- Bērnībā viņš uz trim gadiem tiek nodots audzināšanā privātā pansijā, bet, sākot ar 1838. gadu līdz 1843. gadam, mācās Pēterburgas kara inženieru skolā.
2.neakt. Viesnīca, kurā saņem arī uzturu.
PiemēriApmesties nelielā pansija.
- Apmesties nelielā pansija.
- Laiks pastāv jauks, bet pansija vēl gluži tukša. Vienīgi pansijas īpašniece Feifiņ madāma ar divām apteksnēm grozās apkārt un gaida vasarniekus.
- «Lūdzu, tur būs pansijas salons un tur terase.»
3.Uzturs, ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
Piemēri«Garā kungs dzīvo pie manis pilnā pansijā..,» krustmāte paziņoja..
- «Garā kungs dzīvo pie manis pilnā pansijā..,» krustmāte paziņoja..
- Nora bija bārabērns, viņu audzināja kāda vecīga radiniece, vēlāk - ģimnāzijas pēdējā ziemā - es arī pārgāju pie viņas pansijā.
Avoti: 6-1. sējums