panteisms
panteisms [pante-isms] -a, v.; parasti vsk.
Reliģiski filozofiska mācība, kas dievu identificē ar dabu un uzskata dabu par dieva iemiesojumu.
PiemēriRenesanses laikmetā notika krass lūzums - pārdabiskā debesu dieva vietā nāca dievišķā saskatišana dabā, panteisms.
Avoti: 6-1. sējums