panteists
panteists [pante-ists] -a, v.
panteiste -es, dsk. ģen. -stu, s.
Panteisma piekritējs.
Piemēri..kā dabas pētnieks viņš [Gēte] bija panteists, bet dzejiskajā pasaules izjūtā bieži ieslīdēja duālismā un pat politeismā (daudzdievībā).
Avoti: 6-1. sējums