Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rūsains
rūsains -ais; s. -a, -ā
rūsaini apst.
1.Tāds, kas ir klāts ar rūsu [1] (1).
PiemēriRūsains naža asmens.
1.1.Tāds, kas satur rūsu 1 (1).
PiemēriJau nepilna metra dziļumā zem rūsainās ortšteina kārtas senais jūras dibens noblietēts kā cementa klons.
2.Tāds, kam ir rūsas [1] (1) krāsa.
Piemēri..ezers ir rāms, dažuviet tumšs un spulgs, dažuviet it kā viegli aprasojis, dažuviet rūsainu, dzeltenu un sarkanu krāsu pielijis..
3.Tāds, kas satur rūsu [1] (3).
PiemēriGrāvjos un bedrēs [stipri skābās augsnēs] parādās rūsains ūdens ar varavīkšņainām plēvēm un rodas tumši dzeltenas irdenas dūņas.
Avoti: 6-2. sējums