rūsēt
rūsēt parasti 3. pers., rūsē, arī rūs, pag. rūsēja (retāk rūsa, 1. konj.); intrans.
1.Pārklāties ar rūsu [1] (1).
PiemēriTajās vietās, kur naglas var rūsēt, jālieto cinkotas naglas.
1.1.pārn. Kļūt necaurredzamam, netīram, nespodram.
PiemēriIstaba viņa laikā jau sāka slimot: rūtis rūsēt un bālēt...
1.2.pārn. Kļūt neaktīvam, kūtram.
Piemēri..sarmas sudrabā decembros sirds viegli plaisā un rūs!...
2.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
PiemēriRudens lietavās jau rūsē Ogres krastu meži..
Avoti: 6-2. sējums