Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rūsganmatis
rūsganmatis -ta, v.
rūsganmate -es, dsk. ģen. -tu, s.
Cilvēks ar rūsganiem matiem.
PiemēriRūsganmatis atlaida viņas elkoni, iedzēla Aldim drūmām, samulsušām acīm un apstājās.
Avoti: 6-2. sējums