Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rūsganmatains
rūsganmatains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds (cilvēks), kam ir rūsgani mati.
PiemēriResnais, rūsganmatainais puišelis, kas tikai vakar bija apguvis sarežģīto un grūto svilpšanas māku,.. visu laiku gaudoja tik griezīgi kā Sarkanā krusta automašīnas sirēna.
1.1.Ar rūsganiem matiem (par galvu).
PiemēriRūsganmataina galva.
Avoti: 6-2. sējums