nosarmot
nosarmot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Pārklāties ar sarmu.
PiemēriNosarmojis mežs.
- Nosarmojis mežs.
- Koki nosarmojuši un noliekuši zarus gandrīz līdz pašai zemei..
- ..stikla jumts bija nosarmojis..
- Pirmajā nakts maiņā uz ceļa palika dežūrēt Līkums, kuram garā bārda bija nosarmojusi gluži balta un izskatījās it kā sirma.
- pārn. «Ko gadi ar mums dara? Tie galvai lika nosarmot Un sejā vagas ara.»
2.parasti 3. pers. Pārklāties ar sarmai līdzīgu veidojumu (par augiem, to daļām).
PiemēriKāpu un smiltāju nostiprināšanai audzē [kārklu sugu].., kam ir zilgani nosarmojuši ziedi.
- Kāpu un smiltāju nostiprināšanai audzē [kārklu sugu].., kam ir zilgani nosarmojuši ziedi.
Avoti: 5. sējums