Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nosarkt
nosarkt -sarkstu, -sarksti, -sarkst, pag. -sarku; intrans.
1.Palielinoties asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām). Kļūt tādam, kam asiņu, pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku).
PiemēriNosarkuši vaigi.
Stabili vārdu savienojumiNosarkst kā (vārīts) vēzis (arī kā biete).
1.1.Kļūt sarkanam, sārtam (sarkanā, sārtā gaismā).
PiemēriMākoņi nosarkst saulrietā.
Avoti: 5. sējums