nosāņus
nosāņus apst.
nosānis apst.
nosāņu apst.; retāk
nosāņis apst.; retāk
nosāniski apst.; retāk
Ne tieši pretī (atrasties, būt). Uz vienu pusi. Arī tālāk, savrup.
PiemēriBeidzot [atbraucējs] ieraudzīja kādu nosāņus stāvošu vīru, kurš, likās, arī kaut ko meklēja.
Avoti: 5. sējums