piegriezties1
piegriezties [piegriẽzties] -griežos, -griezies, -griežas, pag. -griezos; refl.
1.Pievērsties (kādam).
PiemēriTad viņš piegriezās strādniekiem, gribēdams tos vēl uz dūšīgāku strādāšanu pamudināt.
- Tad viņš piegriezās strādniekiem, gribēdams tos vēl uz dūšīgāku strādāšanu pamudināt.
- ..Mare, Reču kaitinādama, sāka ķircināties ar Upesriju puisi, Rečs vēl sirsnīgāk piegriezās Zanei.
1.1.Pagriezties (pret ko), pievēršot skatienu (kam).
PiemēriIzņemu spogulīti un, sienai piegriezusies, pētu savu seju un matus.
- Izņemu spogulīti un, sienai piegriezusies, pētu savu seju un matus.
- ..visi kā uz klusu pavēli piegriezās ezera līcim.
1.2.sar. Sākt nodarboties (ar ko).
PiemēriEs pamatīgi apsvēru un pārsvēru mūsu jaunās saimniecības lietas. Un.. piegriezos aitkopībai.
- Es pamatīgi apsvēru un pārsvēru mūsu jaunās saimniecības lietas. Un.. piegriezos aitkopībai.
2.Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriMežsargs Būgulis bija apcēlis lapsas alu un savos gājienos pa mežu bieži piegriezās arī pie lapsas kalniņa.
- Mežsargs Būgulis bija apcēlis lapsas alu un savos gājienos pa mežu bieži piegriezās arī pie lapsas kalniņa.
- ..garām iedams, viņš piegriežas pie Dārtes un paliek tur tērzējam ilgi jo ilgi.
Avoti: 6-2. sējums