piegriezt1
piegriezt [piegriẽzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu
1.trans. Pieskrūvēt2.
PiemēriPiegriezt uzgriežņi.
- Piegriezt uzgriežņi.
- Piegriezt krānu.
- Es atgriežu skrūves riteņu asīm, nomaucu, iesmērēju un atkal piegriežu.
- ..atlaižu vakarā piegrieztās skrūvspīles.
2.trans. Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriNojumēs pie malkas šķūnīša piegrieztas vairākas automašīnas un pajūgi..
- Nojumēs pie malkas šķūnīša piegrieztas vairākas automašīnas un pajūgi..
- Iebraucis.. pagalmā, Liepsargs slaidi piegrieza mašīnīti pie garāžas.
- Miķelis pievelk pavadu, piegriež zirgu ceļmalā.
3.trans.; sar. Pievērst.
PiemēriPiegriezt uzmanību (arī vērību)-pievērst uzmanību
- Piegriezt uzmanību (arī vērību)-pievērst uzmanību
- «Klusāk! Klusāk!» sauc zālē, un visu skatieni piegriezti balsu skaitītājam, kas priekšsēdētājam pasniedz zīmīti.
- Tēvs bij acis piegriezis kļavām.
- Normunds: Met nost šo drūmo veidu - skaties mani! Ak, piegriez man kā saule zemei vaigu.
- Līvija nepiegrieza šai sarunai sevišķu vērību..
4.intrans.; sar. Piezvanīt pa telefonu.
Piemēri«..nevarēju šo [milici] sazvanīt. Jā, bet ko tad nu? Tad es ņēmu, piegriezu uz rajonu..»
- «..nevarēju šo [milici] sazvanīt. Jā, bet ko tad nu? Tad es ņēmu, piegriezu uz rajonu..»
Avoti: 6-2. sējums