nokvēpt
nokvēpt -kvēpstu, -kvēpsti, -kvēpst, arī -kvēpu, -kvēp, -kvēp, pag. -kvēpu; intrans.
Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem.
PiemēriNokvēpis katls.
- Nokvēpis katls.
- Nokvēpis dūmenis.
- Nokvēpuši aizkari.
- Šajos dūmos nokvēp vīri paši, un par viņu sākotnēji zaļo brezenta darba tērpu krāsu pāri paliek tikai atmiņas...
- No dūmu un garaiņu mutuļiem izlīda drukns pusaudzis.., nokvēpis kā velns..
- ..no sveķu melnajiem dūmiem tam nokvēpusi seja..
- pārn. Mums bērnība nokvēpa tumša pulvera dūmos..
- pārn. Brauc velns caur sirdi Greizos Ratos, es ilgi savā sirdī skatos, kur sodrējos viss nokvēp melns.
Avoti: 5. sējums