glāstīgs
glāstīgs -ais; s. -a, -ā
glāstīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas maigums, liegums. Glāstošs.
Piemēri..ar.. glāstīgu kustību viņš [bibliotekārs] ņēma rokās un aizdeva tālāk pat šķietami visneievērojamāko grāmatu.
1.1.pārn. Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
Piemēri..[sieviete] glāstīgiem skatieniem mīlinājās ap savām mantām.
1.2.pārn. Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
PiemēriGlāsti gi saules stari.
1.3.pārn. Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
Piemēri«Ilga, meitenīt manu! ..» Kādi glāstīgi, kādi sen alkti un gribēti vārdi.
Avoti: 3. sējums