glaimīgs
glaimīgs -ais; s. -a, -ā
glaimīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas glaimi. Tāds, kurā izpaužas iztapīga laipnība.
PiemēriGlaimīgs smaids.
- Glaimīgs smaids.
- ..durvis pavērās spraugā, un tajās parādījās Nīkura glaimīgā seja.
- Viesi omulīgi čaloja un trieca, glaimīgi slavēdami Gaiļa lielos nopelnus..
- Viņi celsies ar glaimīgu paldies. Bet, tiklīdz tavs slieksnis aiz muguras paliks, Dzēlīgās mēles vairs nesavaldīs..
1.1.Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
PiemēriTik laipni glaimīgs viņš.
- Tik laipni glaimīgs viņš.
Avoti: 3. sējums