Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
glaimīgs
glaimīgs -ais; s. -a, -ā
glaimīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas glaimi. Tāds, kurā izpaužas iztapīga laipnība.
PiemēriGlaimīgs smaids.
1.1.Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
PiemēriTik laipni glaimīgs viņš.
Avoti: 3. sējums