glāstīgs
glāstīgs -ais; s. -a, -ā
glāstīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas maigums, liegums. Glāstošs.
Piemēri..ar.. glāstīgu kustību viņš [bibliotekārs] ņēma rokās un aizdeva tālāk pat šķietami visneievērojamāko grāmatu.
- ..ar.. glāstīgu kustību viņš [bibliotekārs] ņēma rokās un aizdeva tālāk pat šķietami visneievērojamāko grāmatu.
- Ilga glāstīgi pieskaras vienas kastaņas stumbram, apmīļo pelēko mizu.
1.1.pārn. Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
Piemēri..[sieviete] glāstīgiem skatieniem mīlinājās ap savām mantām.
- ..[sieviete] glāstīgiem skatieniem mīlinājās ap savām mantām.
1.2.pārn. Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
PiemēriGlāsti gi saules stari.
- Glāsti gi saules stari.
1.3.pārn. Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
Piemēri«Ilga, meitenīt manu! ..» Kādi glāstīgi, kādi sen alkti un gribēti vārdi.
- «Ilga, meitenīt manu! ..» Kādi glāstīgi, kādi sen alkti un gribēti vārdi.
Avoti: 3. sējums