glāstošs
glāstošs -ais; s. -a, -ā
glāstoši apst.
1.Tāds, kurā izpaužas maigums, liegums.
PiemēriGlāstošs pieskāriens.
1.1.pārn. Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
PiemēriPāri telpai.. viņa sūtīja Pēterim savu sirsnīgo, glāstošo smaidu, acīm apmīļoja viņa bālo seju..
1.2.pārn. Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
PiemēriGlāstoša vēsma.
1.3.pārn. Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
PiemēriKapteiņa roka.. katru reizi trīcēja aiz laimes, noglāstot zēna gaišmataino galvu, un viņam uz sirds bija tūkstoš mīļu, glāstošu vārdu..
Avoti: 3. sējums