glāstīt
glāstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar glāstu vairākkārt skart.
PiemēriGlāstīt roku.
- Glāstīt roku.
- Viegli glāstīt
- Viņš maigi, maigi pieglauž manu galvu sev pie krūtīm, glāsta matus un skūpsta mani..
- ..meitene glāstīja pelēko runci... Viņas garie pirksti arvien gausāk vilka slaidus lokus pār kaķa muguru.
- Plaukstu atspiedis pret darbagaldu, viņš neapzinīgi ar pirkstiem glāstīja gludo metāla virsmu.
- pārn. ..Tikai kājāmgājējus glāsta lazdas ar savām samtainām skarām..
1.1.intrans.
Piemēri..tikpat bieži [meitene] alkst viņa nopietnās,.. skarbās draudzības, kas vairāk šausta nekā glāsta.
- pārn. ..tikpat bieži [meitene] alkst viņa nopietnās,.. skarbās draudzības, kas vairāk šausta nekā glāsta.
1.2.pārn. Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
PiemēriTikai acis glāstīja Mildu, jo rokām tas nebija ļauts.
- Tikai acis glāstīja Mildu, jo rokām tas nebija ļauts.
- Valda skatieni glāstīja Zentas augumu.
- Jānītis ar acīm glāsta zemenes sārto vaidziņu.
1.3.pārn. Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
PiemēriIedams Juris atpogāja blūzes apkakli, ļaudams joņojošām gaisa straumēm glāstīt kailo kaklu.
- Iedams Juris atpogāja blūzes apkakli, ļaudams joņojošām gaisa straumēm glāstīt kailo kaklu.
- Stepe modās. ..Vējiem glāstot rasas pilnos laukus, Sāka jaunu darba dienu tā.
1.4.intrans.
Piemēri..saule spīd Un, mīļi glāstīdama, silda.
- ..saule spīd Un, mīļi glāstīdama, silda.
1.5.pārn. Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
PiemēriKlausies, brāli, cik vien tālu dzirdi, Dainas saviļņo un glāsta sirdi.
- Klausies, brāli, cik vien tālu dzirdi, Dainas saviļņo un glāsta sirdi.
- ..mierīgā balss Tā kā pūpoli ausis glāsta.
1.6.intrans.
PiemēriStāsta un glāsta, pauž un glauž, Simtām burvīgu ainu auž: Mīlošais vārds.
- Stāsta un glāsta, pauž un glauž, Simtām burvīgu ainu auž: Mīlošais vārds.
Avoti: 3. sējums