glāstīt
glāstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar glāstu vairākkārt skart.
PiemēriGlāstīt roku.
1.1.intrans.
Piemēri..tikpat bieži [meitene] alkst viņa nopietnās,.. skarbās draudzības, kas vairāk šausta nekā glāsta.
1.2.pārn. Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
PiemēriTikai acis glāstīja Mildu, jo rokām tas nebija ļauts.
1.3.pārn. Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
PiemēriIedams Juris atpogāja blūzes apkakli, ļaudams joņojošām gaisa straumēm glāstīt kailo kaklu.
1.4.intrans.
Piemēri..saule spīd Un, mīļi glāstīdama, silda.
1.5.pārn. Izraisīt patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
PiemēriKlausies, brāli, cik vien tālu dzirdi, Dainas saviļņo un glāsta sirdi.
1.6.intrans.
PiemēriStāsta un glāsta, pauž un glauž, Simtām burvīgu ainu auž: Mīlošais vārds.
Avoti: 3. sējums