glāsains
glāsains -ais; s. -a, -ā
glāsaini apst.; poēt.
Glāstošs.
Piemēri[meitene] paceļ vienu spilgtu [putna] spalvu. Ilga novelk ar to sev gar vaigu, - tik mīksta, tik glāsaina!
- [meitene] paceļ vienu spilgtu [putna] spalvu. Ilga novelk ar to sev gar vaigu, - tik mīksta, tik glāsaina!
- Kad seju pavērš pret debesīm, sajūt to glāsaino siltumu, kas raksturīgs pavasarim.
- Valgo pieri glāsaini skarot, Vēji skrējējam uzsauc: «Labrīt!»
Avoti: 3. sējums