glāstošs
glāstošs -ais; s. -a, -ā
glāstoši apst.
1.Tāds, kurā izpaužas maigums, liegums.
PiemēriGlāstošs pieskāriens.
- Glāstošs pieskāriens.
- Garie ūdens zābaki, ir pēdējā manta, kas Annai no vīra palikusi.. Anna zābakus saņem abām rokām - viegli un glāstoši.
1.1.pārn. Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
PiemēriPāri telpai.. viņa sūtīja Pēterim savu sirsnīgo, glāstošo smaidu, acīm apmīļoja viņa bālo seju..
- Pāri telpai.. viņa sūtīja Pēterim savu sirsnīgo, glāstošo smaidu, acīm apmīļoja viņa bālo seju..
- Viņš palaida apkārt glāstošas acis.
1.2.pārn. Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
PiemēriGlāstoša vēsma.
- Glāstoša vēsma.
- Šai istabā rēnā, kur sapņiem ir vieta,.. Kur glāstoša gaisma pār grāmatām lieta..
1.3.pārn. Tāds, kas izraisa patīkamu izjūtu, pārdzīvojumu (piemēram, par vārdiem, skaņām).
PiemēriKapteiņa roka.. katru reizi trīcēja aiz laimes, noglāstot zēna gaišmataino galvu, un viņam uz sirds bija tūkstoš mīļu, glāstošu vārdu..
- Kapteiņa roka.. katru reizi trīcēja aiz laimes, noglāstot zēna gaišmataino galvu, un viņam uz sirds bija tūkstoš mīļu, glāstošu vārdu..
- Viola, noliekusi galvu, klausās vijoļu glāstošajās balsīs..
Avoti: 3. sējums