glaudīgs
glaudīgs -ais; s. -a, -ā
glaudīgi apst.
1.Tāds, kas glaužas klāt.
PiemēriGlaudīgs kaķis..
- Glaudīgs kaķis..
- Tumšie mati sapīti divās bizēs, kas kā glaudīgas čūskas nolocījās pār pleciem.
1.1.pārn. Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu).
Piemēri..Emma glaudīgi skatījās viņam acīs..
- ..Emma glaudīgi skatījās viņam acīs..
1.2.pārn. Tāds, kas maigi, patīkami kļaujas klāt (par apģērbu).
Piemēri..Luze atskrēja pat ar savu balto zīda lakatu.. ..lai apsienot to tik mīkstu, glaudīgu un siltu Līziņai galvā..
- ..Luze atskrēja pat ar savu balto zīda lakatu.. ..lai apsienot to tik mīkstu, glaudīgu un siltu Līziņai galvā..
1.3.pārn. Tāds, kas maigi, patīkami skaras, kļaujas klāt, arī maigi, patīkami skar (par parādībām dabā).
PiemēriNo pļavām ap upīti ceļas glaudīga dūmaka, auglības vēstītāja.
- No pļavām ap upīti ceļas glaudīga dūmaka, auglības vēstītāja.
- Veldzēties pa dzestro, mīksto, glaudīgo ūdeni.
- Annele nometa apsegu, nometa lakatiņu, pagriezās pret glaudīgo vēsmu..
- Gaiss bij glaudīgi silts un maigs, pilns nesen lijušā lietus un tikko uzartas zemes smaržas.
Avoti: 3. sējums