glaust
glaust glaužu, glaud, glauž, pag. glaudu; trans.
1.Skarot ar slīdošu (parasti rokas) kustību, panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
PiemēriGlaužu savus sirmus matus, Lieku ziedu vainadziņu..
- Glaužu savus sirmus matus, Lieku ziedu vainadziņu..
- Brūnos matus jauca vējš. Ar nervozu rokas kustību cilvēks pastāvīgi tos glauda atpakaļ.
1.2.pārn. Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
PiemēriBērns, rudzu maizi galdā liec ar prieku, Lai brūno riecienu glauž skatiens dzidri maigs..
- Bērns, rudzu maizi galdā liec ar prieku, Lai brūno riecienu glauž skatiens dzidri maigs..
1.3.pārn. Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
PiemēriGlauž citiem vēji sakarsušās pieres, Un citiem pretī kalnu gāles viz...
- Glauž citiem vēji sakarsušās pieres, Un citiem pretī kalnu gāles viz...
- Viss gaišāks kļuvis. Liekņu lejas Glauž saule manā dzimtenē.
1.4.intrans.
Piemēri..silts pēcpusdienas vējš glauž pār seju..
- ..silts pēcpusdienas vējš glauž pār seju..
2.Tuvināt un maigi kļaut (pie kā).
PiemēriGalvu bērns pie tēva sāniem glauž..
- Galvu bērns pie tēva sāniem glauž..
- ..čiepstoša putnēna, ņaudoša kaķēna vai smilkstoša kucēna man bija ļoti žēl. Tos es varēju paijāt, žužināt, glaust pie vaiga..
- ..aizgūtnēm sāka raut ziedus. Rāva, spieda tos pie krūtīm, glauda pie vaiga un rāva.
Avoti: 3. sējums