glāzīte
glāzīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → glāze.
2.Neliela glāze, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus.
PiemēriViņš piepilda ar dzeltenu dzērienu abas tievās glāzītes un paceļ savējo pret mani.
- Viņš piepilda ar dzeltenu dzērienu abas tievās glāzītes un paceļ savējo pret mani.
- Vēl veselu stundu viņš palika pie Vildēm. Dzēra kafiju un no mazām glāzītēm konjaku.
- ..Augusts.. lēja degvīnu glāzītēs..
2.1.Šāda glāze kopā ar tās saturu.
PiemēriŠad un tad, it īpaši pie degvīna glāzītes, Tenis joprojām sapņoja, ka tēlos Hamletu..
- Šad un tad, it īpaši pie degvīna glāzītes, Tenis joprojām sapņoja, ka tēlos Hamletu..
2.2.Šādas glāzes saturs.
PiemēriPrecību māte piesēdās galda galā un izdzēra savu glāzīti.
- Precību māte piesēdās galda galā un izdzēra savu glāzīti.
- ..visi trīs tukšoja glāzīti pēc glāzītes un pa starpām apmainīja arī kādu vārdo kā retu uzkožamo izdzertam šņabim.
- ..iedzer pa glāzītei sīvā [degvīna] mēli mīksti pieplakšķinādams..
Stabili vārdu savienojumi(Pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes). Glāzītē (arī glāzē) noslīkt.
- (Pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes) — Dzert alkoholiskus dzērienus (piemēram, nelielās viesībās, kafejnīcā).
- Glāzītē (arī glāzē) noslīkt — sar. Pārāk bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, demoralizēties.
- Iemest (kādu) glāzīti (arī glāzi) — sar. Iedzert glāzīti (glāzi) alkoholiska dzēriena.
- Ieskatīties glāzītē (retāk glāzē) — sar. Lietot (bieži) alkoholiskus dzērienus.
- Izmest (kādu) glāzīti (arī glāzi) — sar. Izdzert glāzīti (glāzi) alkoholiska dzēriena.
Avoti: 3. sējums