glaimi
glaimi -u, vsk. glaims, -a, v.
Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
PiemēriTeikt glaimus.
- Teikt glaimus.
- Klausīties glaimos.
- ..draugi tiekoties sirsnīgi kratīja roku un čukstēja glaimu vārdus.
- ..Lipsts pasmējās. Taču nepatīkama viņam tāda uzslava nebija. Glaimi ir salda, bīstama ēsma.
- ..meistars, garām iedams, piestāj pie Ādamsona, tas nenociešas un izmet glaimus: «Jums, meistar, ir gan zelta sirds!»
Avoti: 3. sējums