Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
glancēt
glancēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
PiemēriKrāsainais fotopapīrs parasti ir glancēts.
Avoti: 3. sējums