glaimība
glaimība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVispār rešņa attieksme pret nepazīstamo ceļabiedru bija ievērojami izmainījusies. Ar pirmīt tik uzsvērto glaimību viņš sevi neko daudz vairs neapgrūtināja.
Avoti: 3. sējums