Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
glaims
glaims -ais; s. -a, -ā
glaimi apst.; pareti
1.Glaimīgs.
Piemēri..mana runa nav glāstoši glaima.
1.1.Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
PiemēriVelns tik lunkans un glaims, ka brīnumi.
Avoti: 3. sējums