glaims
glaims -ais; s. -a, -ā
glaimi apst.; pareti
1.Glaimīgs.
Piemēri..mana runa nav glāstoši glaima.
- ..mana runa nav glāstoši glaima.
- Lielās, dziļās acis ar uzticību lūkojas uz Katrīnu. Skatiens glaimi glaužas gar brūno, svaigo seju kā taurenis ap ziedu rasas pilnu puķi.
1.1.Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
PiemēriVelns tik lunkans un glaims, ka brīnumi.
- Velns tik lunkans un glaims, ka brīnumi.
Avoti: 3. sējums