dzīt2
dzīt [dzît] parasti 3. pers., dzīst, pag. dzija; intrans.
1.Pārklāties, piepildīties ar audiem (par brūci).
PiemēriKaut kā viņš prata ārstiem iegalvot, ka viņam visas vainas ātri dzīst. Un sadzija arī.
1.1.Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
PiemēriOšu Andrām apdauzītais pirksts gan lāgā negribēja dzīt, bet [akmeņu] laušana tomēr veicās labi..
Avoti: 2. sējums