dzīt2
dzīt [dzît] parasti 3. pers., dzīst, pag. dzija; intrans.
1.Pārklāties, piepildīties ar audiem (par brūci).
PiemēriKaut kā viņš prata ārstiem iegalvot, ka viņam visas vainas ātri dzīst. Un sadzija arī.
- Kaut kā viņš prata ārstiem iegalvot, ka viņam visas vainas ātri dzīst. Un sadzija arī.
- Ziediem aizaugušas kapes, Pelni pār krāsmatām klīst. Visas brūces reiz dzīst..
1.1.Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
PiemēriOšu Andrām apdauzītais pirksts gan lāgā negribēja dzīt, bet [akmeņu] laušana tomēr veicās labi..
- Ošu Andrām apdauzītais pirksts gan lāgā negribēja dzīt, bet [akmeņu] laušana tomēr veicās labi..
Avoti: 2. sējums