dzist
dzist dziestu, dziesti, dziest, pag. dzisu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt vēsam, aukstam.
PiemēriĒdiens dziest.
1.1.Kļūt vājākam (par siltumu).
PiemēriSaule jau bija norietējusi, dienas siltums palēnām dzisa.
2.parasti 3. pers. Beigt degt, beigt izstarot gaismu.
PiemēriUgunskurs dziest.
2.1.Izbeigties (par gaismu).
PiemēriRietumos.. dzisa pēdējais atspīdums..
2.2.pārn. Tuvoties nobeigumam (parasti par dienu vai vakaru).
PiemēriPret novakari, brīnišķīgajai dienai dziestot, vējš pieņēmās spēkā.
3.Beigties (par dzīvību). Mirt (par cilvēku).
PiemēriSlimniece pamazām dziest.
3.1.Zust (par dzīvības pazīmēm).
PiemēriViņš pārstāja elpot. Satraukts kratīju viņa roku un vēros sejā, kurā pamazām dzisa dzīvības sārtums.
4.parasti 3. pers. Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām). Bālēt.
PiemēriAr zīmuli uzrakstītais dziest.
5.parasti 3. pers. Kļūt klusākam. Gaist (par skaņām).
PiemēriRunāt dziestošā balsī.
6.parasti 3. pers. Kļūt vājākam, beigties (par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmēm).
PiemēriVecās bažas un bailība, un šaudīgās iedomas dzisa tīkamas vaļības un ērtības apziņā..
7.parasti 3. pers. Beigties, zust.
PiemēriPa drupām [Francijā] bāra bērni maldās, Un senā, lepnā slava dziest.
Avoti: 2. sējums