dzīt1
dzīt [dzĩt] dzenu, dzen, dzen, pag. dzinu; trans.
1.Likt (cilvēkam) kustēties (parasti noteiktā virzienā).
PiemēriDaži jātnieki aizaulekšoja dzīt kopā ciemniekus..
1.1.Panākt, ka (dzīvnieki) kustas noteiktā virzienā.
PiemēriDzīt zirgus aplokā.
1.2.Ar spēku virzīt (ko).
PiemēriDzīt ratiņus pa ceļu.
Stabili vārdu savienojumiDzīt tīklus.
1.3.Darbināt (ierīci, mehānismu) — par motoru, enerģijas avotu u. tml.
PiemēriMotors pukst jautri un uzņēmīgi, šķiet,.. ar lielu prieku dzen laivu ar zvejniekiem pretī jaunam lomam.
1.4.Virzīt, pārvietot (par parādībām dabā).
Piemēri..Ziemeļatlantijas straume, ko nu jau dzen spēcīgie rietumu un ziemeļrietumu vēji,.. plūst uz Skandināvijas krastiem un Arktiku.
1.5.pārn. Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
PiemēriNelaba jausma dzina Osi tālāk..
1.6.parasti savienojumā ar «prom», «projām», «ārā». Raidīt (projām). Atbrīvoties (no kāda, arī no kā).
PiemēriDzīt laukā no mājām.
2.Likt (kādam) ko darīt.
PiemēriDzīt pie darba.
2.1.Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi. Kalpināt, nostrādināt.
PiemēriVagars dzen zemniekus, muižkungs vagaru un lielskungs viņus abus.
2.2.Likt strauji kustēties (dzīvniekiem).
PiemēriDzīt zirgu auļos.
2.3.sar. Vadīt (transportlīdzekli), izmantojot maksimālās ātruma iespējas.
PiemēriDzīt mašīnu.
3.Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
PiemēriTagad sāk dzīt zaķi pa upes krastiem.
3.1.intrans.
Piemēri..dzinēju baram un puisim ar suņiem jāiet apkārt uz viņu pusi un.. jāsāk dzīt.
3.2.Sekot (kādam). Meklēt (parasti cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiAtpēdas dzīt. Dzīt pēdas. Dzīt rokā.
3.3.intrans.
Piemēri..atbraukuši.. pristavs,.. inspektors. Meklējuši, dzinuši, tirdījuši, bet nekā nesadzinuši.
4.Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
PiemēriDzīt naglu sienā.
5.Veidot (ar virzīšanos saistītā, parasti smagā, darbā).
PiemēriTurēt zemeslodi plecos droši vien ir vieglāk nekā saujai nogurušu vīru dzīt salijušā mālā dziļas ejas.
6.Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
PiemēriBet šis uzņēmums bija tas, kas Nagainim sagādāja daudz raižu un dzina aizvien dziļāk parādos.
7.parasti 3. pers. Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
PiemēriPēc noziedēšanas un augļu nogatavošanās augs [agave] iet bojā, bet saknenis dzen jaunas lapu rozetes.
8.sar. Dabūt vienkopus (vedot, stumjot u. tml.).
PiemēriSaimnieks, zirgu rikšos triekdams, dzina iepriekšējās dienas pļāvumu vālos.
8.1.Vest, nest, arī gādāt (ko) (parasti lielos daudzumos).
PiemēriDzīt malku mājās.
Stabili vārdu savienojumiDzīt mantu (arī naudu).
Stabili vārdu savienojumiDarbs darbu dzen (retāk dzenā). Dzīt augšā. Dzīt bārdu. Dzīt izmisumā. Dzīt jokus. Dzīt jūgā.
Avoti: 2. sējums