Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sirmene
sirmene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
PiemēriPelēkā sirmene.
  • Pelēkā sirmene.
  • No smilšainu vietu nezālēm jāmin sirmenes..; auga lapas līdz ar stumbru pārklātas ar balti pelēkiem matiņiem, tāpēc visam augam pelēka nokrāsa.
Avoti: 7-1. sējums