sirms
sirms -ais; s., -a, -ā
sirmi apst.
1.Tāds, kas ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par matiem, bārdu u. tml.).
PiemēriKur ir tā robeža, kad beidzas spēka gadi un sākas vecums - sirmi mati, grumbaina seja..
Stabili vārdu savienojumiDabūt sirmus matus.
1.1.Tāds, kam ir pelēcīgi balti, savu sākotnējo krāsu zaudējuši mati.
PiemēriSirms vīrs.
2.Tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem). Gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriSirma stirna.
2.1.lietv. nozīmē: sirmais, -ā, v. Sirmis.
PiemēriDrīz pēc tam Miķelis aizjūdza sirmo un abi ar saimnieku lepni.. pabrauca gar Gulmeļu logiem uz tirgu.
2.2.Tāds, kam ir pelēcīgi balts akots (par kažokādu).
PiemēriSirma bebrāda.
2.3.Tāds, kura apmatojums vai apspalvojums ir zaudējis savu sākotnējo krāsu un kļuvis pelēcīgi balts (par dzīvniekiem).
PiemēriDeviņpadsmit gadi sunim ir garš mūžs.. Sirms bija galīgi - visgarām tikpat kā nosarmojis.
2.4.pārn. Tāds, kas ir pelēcīgi balts, tāds, kam ir pelēcīgi balta nokrāsa.
PiemēriPār Daugavu kūp sirma migla.
3.Tāds, kam ir ļoti liels vecums, tāds, kas pastāv ļoti ilgi.
PiemēriSirmas mājas.
Stabili vārdu savienojumiSirma senatne. Sirma senatnība. Sirms mūžs.
Stabili vārdu savienojumiSirma stunda.
Avoti: 7-1. sējums