Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sirmgalvis
sirmgalvis -vja, v.
sirmgalve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Cilvēks ar sirmiem matiem. Arī vecs cilvēks.
PiemēriTur pie galdiņa sēdēja sirmgalvis ar.. plāniem, baltiem matiem, paplānu, garu, sirmu bārzdu [bārdu]..
Avoti: 7-1. sējums